"Mirdzi kā zvaigzne!" – Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gadā - Gudrības.lv

“Mirdzi kā zvaigzne!” – Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gadā

Ideja celt Brīvības cīņām veltītu pieminekli parādījās 1922. gadā, kad toreizējais Latvijas premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzdeva izstrādāt noteikumus konkursam par “piemiņas staba” celtniecību. Pēc vairākiem konkursiem tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles projekts “Mirdzi kā zvaigzne!” Celtniecības darbi sākās 1931. gadā un tos finansēja ar tautas ziedojumiem. Piemineklis tika uzcelts Brīvības cīņās kritušo piemiņai, bet mūsdienās tas ir kļuvis arī par Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolu.

Pēc 2. Pasaules kara, sākoties padomju okupācijai, bija plāni pieminekli nojaukt; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši, lai gan iespējams, ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos Krievijas arhīvos, tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus, tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām. Pirmais mēģinājums notika jau 1945. gadā, kad LPSR tautas komisāru padome izteica priekšlikumu atjaunot Pētera Lielā pieminekli. Ņemot vērā, ka šis piemineklis senāk atradās tikai dažus metrus no vietas, kurā patlaban ir Brīvības piemineklis, tā atjaunošana automātiski prasītu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu. Nav zināms, ar ko beidzās šī plāna apspriešana, bet pastāv uzskats, ka pieminekli izglāba ievērojamā padomju tēlniece Vera Muhina — viņas dēls apgalvo, ka Muhina piedalījusies sapulcē, kurā tika lemts pieminekļa liktenis un, kad jautāts viņas viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas.

Brīvības piemineklis tika atklāts 1935. gada 18. novembrī, 17. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā. To atklāja toreizējais Latvijas prezidents Alberts Kviesis svinīgajā svētku uzrunā tautai.

 

Leave a Reply

%d bloggers like this: