Svarīgs ieradums, kas var glābt tavu dzīvību - Gudrības.lv

Svarīgs ieradums, kas var glābt tavu dzīvību

Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. 

Vairumā gadījumu slimība ir ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā, taču, ja to atklāj laicīgi, tad ir iespējams izārstēties no krūts vēža. Lai savlaicīgi atklātu saslimšanu ar krūts vēzi, speciālisti iesaka sievietēm regulāri sekot līdzi krūšu veselībai. Un reizi mēnesī katrai sievietei neatkarīgi no vecuma, jāveic krūšu pašizmeklēšana. Vislabāk šīs pārbaudes veikt no 5.-10. menstruālā cikla dienai.

Kā veikt pašpārbaudi – pamācība soli pa solim!

Pirms ķeries pie svarīgā uzdevuma, atceries – mums katrai krūtis ir citādākas un lielākoties asimetriskas. Viena krūts nedaudz lielāka par otru, varbūt kādai krūtsgali ir nedaudz ievilkti uz iekšu kopš dzimšanas… Tu pati zini, kādas ir tavu krūšu īpatnības, tāpēc nesatraucies, ja tās neatbilst tādām, kas tiek uzskatītas par perfektām. Tev tavas krūtis ir perfektas. Pievērs uzmanību izmaiņām – ja tādas notiek, dodies pie ārsta.

  1. Nostājies pie spoguļa, nolaid rokas gar sāniem un apskati sevi – abām krūtīm jābūt vienādām, apaļām (apakšā jāveido loks) un krūtsgaliem jābūt izspīlētiem uz priekšu. Jāsatraucas tad, ja pēkšņi viena krūts palielinājusies vai kāds no krūtsgaliem pēkšņi ir ievilkts vai skatās uz sāniem, nevis taisni.
  2. Abas rokas aizliec aiz galvas un atkal apskati savas krūtis spogulī. Ja tās abas saglabā savu formu un neviens no krūtsgaliem neieraujas, viss kārtībā.
  3. Paņem krūtsgalu divos pirkstos un uzmanīgi saspied, lai abi pirksti tā kā saiet kopā. Ja krūtsgals vesels, starp taviem pirkstiem būs tikai āda un plāni piena vadiņi un nebūs nekādu izdalījumu. Tad vēlreiz abus krūtsgalus pārbaudi, satverot un paspiežot tos kādu centimetru tālāk. Blīvs, tāds kā iestīvināts krūtsgals liecina, ka kaut kas tomēr īsti labi nav, bet ar steigu jādodas pie ārsta, ja parādās asinslāsīte vai citi izdalījumi.
  4. Tagad vienu roku aizliec aiz galvas, bet ar otru iztausti pretējo krūti (labā roka, kreisā krūts un otrādi). Dari to ar četriem pirkstiem (īkšķim dod atpūtu), tā kā izspaidot krūti. Rūpīgi iztausti katru laukumu.
  5. To pašu izdari ar apļveida kustībām, turot vienu roku aiz galvas, lai iztaustāmā krūts ir brīvāka.
  6. Pārbaudi arī rajonu no krūts līdz paduses vidusdaļai. Tur iestiepjas piena dziedzera daiviņa un limfmezgli, kur ļaundabīgais audzējs var veidot metastāzes. Ja paduse ir tukša, ar bedrīti, viss kārtībā.
  7. Ar vienu roku piepacel krūti un ar otru – pretējo pārbaudāmajai krūtij – iztausti visu līniju zem tās. Lai gan ārkārtīgi reti, tomēr ir krūts vēža veids, kas aug tieši zem krūts, nevis pašā dziedzerī.
  8. Tagad visu iepriekš aprakstīto, izņemot apskati pie spoguļa, veic guļus. Kāpēc? Jo nav zināms, kura no pozām labāka krūšu apskatei – guļus vai stāvus. Dažkārt tieši guļus pozā kādu veidojumu iespējams sataustīt, bet stāvus ne.

!!! Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm un pēdējos gados tas tika konstatēts rekordlielam sieviešu skaitam – virs 1000 pacientēm katru gadu. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības ir zema interese vai pat vienaldzīga par krūts vēža saslimšanu un ar to saistītiem riskiem. Vairumā gadījumu slimība tiek ielaista un netiek konstatēta agrīnā stadijā. Tā rezultātā ik gadu vidēji 500 sievietes zaudē vienu vai abas krūtis un diemžēl no šīs slimības mirst vairāk nekā 400 sievietes. Ja slimība tiek konstatēta agrīnā stadijā, tad savlaicīgas un kvalitatīvas ārstēšanas rezultātā ir iespējams izārstēties no krūts vēža. Lai savlaicīgi atklātu saslimšanu ar krūts vēzi, speciālisti iesaka sievietēm regulāri sekot līdzi krūšu veselībai – veikt regulāras pašpārbaudes, izmantot valsts  apmaksāto krūts pārbaudi – skrīninga mamogrāfiju.

Sievietēm paaugstināta saslimšanas riska vecumā no 50 līdz 69 gadiem ir ieteicams izmantot valsts dāvāto iespēju piedalīties krūts vēža agrīnas atkalšanas programmā un veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju.

Informācijas avots: pārbaudikrūtis.lv


Informāciju par valsts apmaksātajiem krūts izmeklējumiem vari uzzināt: onko.lv

Foto: pixabay.com

Leave a Reply

%d bloggers like this: